Kontaktinformācija  |  Viegli lasīt  |  Lapas karte   
        Latviski  English 
Lielvārdes novada ģērbonis

8.oktobrī Ogres novada Kultūras centrā notika Valsts izglītības satura centra ESF projekta "Kompetenču pieeja mācību  saturā" ("Skola2030") astotā konference "Skola katram bērnam",  kas pulcināja teju pustūkstoti izglītības praktiķu un rīcībpolitikas veidotāju no visas Latvijas.

Kā definējuši projekta iniciatori, skola katram bērnam ir tāda skola, kurā katrs skolēns, neatkarīgi no savam spējām, prasmēm, interesēm un rakstura, var justies pieņemts un saprasts, katram tiek piedāvāti izaicinājumi un izvirzīti nozīmīgi mērķi, kas ir augsti un tajā pašā laikā izpildāmi. Tā ir skola, kurā katrs var saņemt sev nepieciešamo atbalstu un tāpēc augt un šos mērķus sasniegt. Tā ir skola, kuras fokusa centrā ir bērns.

Konferences otrajā daļā dažādās Ogres novada Kultūras centra telpās notika darbnīcas, diskusijas un prezentācijas, tostarp darbnīca "Kā laikus nodrošināt atbalstu skolēnam, kurš slikti adaptējas skolas vidē?"

Darbnīca centās rast atbildes uz jautājumiem: Kavējumi, uzvedības un sekmju problēmas, – kādas sistēmas palīdz laikus pamanīt grūtības un proaktīvi tās risināt? Kādi ir efektīvi sadarbības modeļi starp skolotājiem un atbalsta personālu dažāda lieluma skolās? Kādus ārējos resursus varam piesaistīt?

Darbnīcu vadīja projekta "Skola 2030" eksperte Anna Zaula, kura projektā atbild par iekļaujošo izglītību. A.Zaula savulaik uzkrājusi vairāk nekā desmit gadu pieredzi sociālā pedagoga darbā Rīgas skolā, kurā mācās vairāk nekā tūkstoš bērnu.

"Reizēm valda stereotips, ka pilsētu lielajās skolās, kurā ir pietiekami resursi – sociālie pedagogi, logopēdi, speciālie pedagogi, nepastāv problēmas," atklāj A.Zaula. "Mans mērķis ir parādīt, ka skolas lielumam nav izšķirošā nozīme. Visbūtiskākā nozīme visā šajā procesā ir sociālajiem pedagogiem. Pirmais un svarīgākais instruments jebkura bērna gadījumā ir pedagoga acis un ausis. Tie ir visspēcīgākie instrumenti. Šīs darbnīcas mērķis ir mēģināt saprast, kas ir tie resursi, ar kuru palīdzību mēs varam savlaicīgi pamanīt problēmas un pēc iespējas ātrāk tās atrisināt."

 Lielvārdes pamatskolas sociālā pedagoģe Inguna Kaniņa pārstāv izglītības iestādi, kurā ir 385 izglītojamie (305 skolēni 1-9.klasē un 85 pirmsskolas izglītības grupās). Lai arī Lielvārdes pamatskolu var uzskatīt par salīdzinoši mazu skolu, katrā klasē mācās 20-25 skolēni, starp kuriem ir arī problēmbērni un nepieciešams risināt jautājumus par iekļaušanu un atbalstu, lai viņiem palīdzētu adaptēties skolas vidē.

Kā vienu no lielākajiem ieguvumiem sociālā pedagoģe min pirmskolas un pamatskolas atrašanos vienā ēkā, kas ļauj jau pirmsskolas posmā saskatīt problēmas, kuras var rasties bērnam uzsākot skolas gaitas. I.Kaniņa uzsver arī skolas direktora prasmi iekļaut skolas kolektīvā ne tikai audzēkņus, bet arī pedagogus, par ko liecina zemā pedagogu mainība izglītības iestādē.

"Mums ir ļoti atbalstoša un nomierinoša vide - dabas tuvums, sakopta skola. Mēs ļoti rūpējamies par to, lai vide neradītu negatīvas emocijas. Plašas klašu telpas, kabineti, gaiteņi. Bērniem starpbrīžos nav jādrūzmējas, kas varētu radīt nevajadzīgu agresiju," Lielvārdes pamatskolas pozitīvās iezīmes akcentē I.Kaniņa.

Ieejot skolā, visus sagaida kādas skolnieces zīmējums, kurā attēlota lapsa, kas dzer kakao. "Zīmējuma autore ir meitene, kura savulaik kategoriski atteicās iet uz skolu. Tad vizuālās mākslas skolotāja izvēlējās viņas zīmējumu un novietoja to visiem redzamā vietā. Tagad šī meitene nāk uz skolu ar prieku un nesagādā nekādas problēmas," stāsta I.Kaniņa. Un piebilst: "Ja ir bērni, kuri ļoti nevēlas iet uz skolu, jārada piesaistes objekts, ka skolā ir kāda lieta, kas ir saistīta ar viņiem. Mums ir jādomā nevis, kā sodīt bērnu, bet kā viņu atbalstīt un palīdzēt."

Lēdmanes pamatskolas sociālā pedagoģe Evija Rutmane atklāj, ka lauku skolai, kur ir neliels skolēnu skaits (95 skolēni) ir ne tikai pozitīvas, bet arī negatīvas iezīmes. Ar pilnu atdevi veikt sociālā pedagoga pienākumus ietekmē tas, ka Lēdmanes skolā mācās bērni arī no citiem novadiem, vecāki bieži maina dzīves un darba vietu, nav iespējams pagūt iepazīt skolēnus un pilnvērtīgi viņiem palīdzēt. Pēc stundām skolēni dodas mājās ar autobusu, kas atiet noteiktā laikā, līdz ar to ne vienmēr iespējams darbs ar visu klasi. Tajā pašā laikā sociālā pedagoģe atrod inovatīvus paņēmienus, kā ievirzīt skolēnu domāšanu labvēlīgā gultnē.

"Lai izskaidrotu skolēniem viņu tiesības un pienākumus, iegādājos baltus T-kreklu, izdrukāju lapiņas ar pienākumiem, ko viņi ar līmlenti pielīmēja pie auduma. Tas noteikti viņiem ļāva veiklāk iegaumēt un atcerēties savus pienākumus,” atklāj E.Rutmane.

Sociālā pedagoģe izstrādājusi nodarbību ciklu vecākiem, kuru bērni ies 1.klasē, kā viņus sagatavot skolas gaitām un palīdzēt mācīties, lai skolēniem būtu vieglāk iekļauties skolas vidē.

"Risināt problēmas palīdz arī paši skolēni. Esmu apzinājusi līderus un iesaistījusi viņus klases problēmu risināšanā. Man ir labs kontakts ar dažiem skolēniem,  kuri nāk pēc padoma, ko darīt, ja dara pāri kādam no klasesbiedriem. Nereti palīdz tehniskie darbinieki - dežuranti, apkopējas, informējot par pamanītajām problēmām. Arvien biežāk pie sociālā pedagoga nāk vecāki. Informāciju saņemu arī no pagasta iestādēm, sabiedrības," stāsta E.Rutmane.

E.Rutmane līdztekus sociālā pedagoga darbam veic arī sociālā darbinieka darbam ar ģimenēm un bērniem pienākumus Lēdmanes pagastā, kas, viņasprāt, ir informācijas apmaiņa, kas palīdz daudz labāk redzēt kopainu.

"Es, kā sociālais darbinieks, zinu daudz vairāk par šo ģimeni un man daudz vieglāk saprast šo bērnu un savlaicīgi pamanīt problēmas,' atzīst E.Rutmane.

E.Rutmane aicināja kolēģus aizdomāties, ko viņi saprot ar vārdiem 'lūgt palīdzību". "Daudziem šie vārdi asociējas ar izstieptu roku un lūgumu pēc palīdzības. Sociālais darbs man iemācījis nevis lūgt, bet iesaistīt citus problēmu risināšanā. Tajā mirklī, kad es kādu iesaistu, esmu vadītājs, nevis lūdzējs," uzsver E.Rutmane. "Ja nedaudz pamainām domāšanu, tad ir daudz lielāka spēka sajūta"

Tie pedagogi, kuri bija izvēlējušies apmeklēt šo darbnīcu, bija ļoti gandarīti un atzinīgi novērtēja Lielvārdes novada sociālo pedagogu paustās atziņas., kā arī uzdeva daudz jautājumu.

Informācijas avots: www.ogrenet.lv

 X 
Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītat, ka Lielvārdes novada pašvaldība uzkrās un lietos sīkdatnes Jūsu ierīcē.
Vairāk informācijas Piekrītu