Kontaktinformācija  |  Viegli lasīt  |  Lapas karte   
             

Lielvārdes josta uzskatāma par izcilu tautas audēju roku darbu. To veido divkrāsu sarkanbalta rakstaina audene, kam vidū vai malās ieausts biežāk zaļš, retāk – zils vai violets pavediens, ar mainīgu raksta motīvu (ģeometrisko ornamentu). Kaut arī citu novadu jostas tāpat izceļas ar rakstu variantu bagātību, tieši Lielvārdes josta kļuvusi par pamatu mūsdienu mītam par jostas rakstu seno izcelsmi, par tās ornamentā ielikto īpašo kosmisko kodu un aizsargspējām. Gan rakstu variantu bagātība, gan iestrādātais mītiskais dziļplāns izceļ Lielvārdes jostu kā unikālu Latvijas kultūras vērtību mūsdienās.

Latviešu tautas tradīcijā baltas un sarkanas krāsas salikums parasti izmantots aizsargdarbībās un minēts buramvārdos, bet Lielvārdes jostas atsevišķi elementi sastopami pasaulē jau kopš akmens laikmeta, par ko liecina arheoloģiskie atradumi gan Eiropas zemēs, gan citviet pasaulē. Tradicionāli Lielvārdes jostas garums nepārsniedza 3 m, bet platums – 10 cm. Vēsturiski tās ģeogrāfiskā izplatība ir Jumpravas, Kastrānes, Krapes, Lauberes, Lēdmanes, Lielvārdes, Madlienas, Meņģeles un Rembates pagasti.

Lielvārdes jostā apvienota virkne ģeometrisko zīmju, tai skaitā trīsstūri jeb jumtiņi (t. s. Māras un Dieva zīmes), auseklīši jeb oktogrammas, dažāda veida krusti (sākot no slīpajiem, divkāršajiem guļus krustiem un beidzot ar ugunskrustiem), arī t. s. saulītes, Ūsiņa, zalkša zīme u. c. Lielvārdes jostai radniecīgas zīmes un līdzīgu krāsojumu (sarkanbalts) var atrast gan Eiropas, gan citu kontinentu zemēs, kas norāda, ka mūsu ornamenta tradīcija ir daļa no pasaules ģeometriskā ornamenta mantojuma bagātā pūra.

Tādējādi Lielvārdes jostas nozīmība izriet no tā, ka tās raksti ietver senu pasaules ģeometriskā ornamenta koda daļu, kā arī no jostas aktualizācijas jaunmīta veidolā. Vēsturiski Lielvārdes josta ir bijusi tautastērpa elements kā vīriešu, tā sieviešu apģērbā. Lielvārdes josta pirmoreiz plašākai publiskai apskatei tika izstādīta Latviešu etnogrāfiskajā izstādē 1896. gadā Rīgā (kataloga Nr. 101). Tās paraugi publicēti izdevumā „Latvju raksti” (2. sēj.), kas iznāca 3 sējumos laika posmā no 1924. līdz 1931. gadam mākslinieka Riharda Zariņa redakcijā (atkārtots izdevums 1990).

Lielvārdes jostas jaunlaiku simboliskais uzpildījums sākās ar režisora Anša Epnera (1937–2003) dokumentālo filmu „Lielvārdes josta” (1980), kurai scenāriju uzrakstīja igauņu grafiķis Tenu Vints (Tõnis Vint, 1942). Salīdzinot Lielvārdes jostas ornamentu ar citu valstu un kultūru ornamentu, Vints izveidoja hipotēzi, ka šajā jostā ietverts un saglabāts senu civilizāciju informācijas kods un ka mēs varam izlasīt tajā kosmogonijas jeb pasaules radīšanas stāstu. Kāda vācu mistiķe, dziedniece Dina Rīsa, trimdas latvietes Rasmas Rozītes mudināta, 1986. gadā „nolasīja” šajā jostā iešifrētu sakrālo informāciju. Tādējādi Lielvārdes jostas jaunmīts kļuva par vienu no spēcīgākajiem dzinuļiem Latvijas nacionālās atmodas laikā (1980. gadu otrā puse – 1990. gadi) un nav zaudējis savu simbolisko nozīmi arī mūsdienās.

Ziņas, ka krāšņi izrakstītām, ornamentētām jostām senatnē bija ne tikai skaistuma, bet arī aizsargfunkcija, atrodamas virknē tradīciju, kaut arī tāpēc automātiski nerodas pieņēmums, ka Lielvārdes josta bijusi, piemēram, priesteru apģērba piederums. Jostā saskatītais Visuma tapšanas scenārijs, josta kā meditatīva sistēma, kā pagaidām neizprastas zināšanas par Visumu var būt un tikpat labi var nebūt, jo daudz kas atkarīgs no tā, ko un kā mēs gribam saskatīt un ieraudzīt. Viens gan droši – tieši Lielvārdes josta izceļas citu rakstīto jostu vidū pateicoties mūsdienās radītajam mītam. Tas šo jostu paceļ pāri citām Latvijas novadu jostām, ne ar pārāku tehnisko risinājumu, ornamentu vai krāsām, bet tieši ar ļoti spēcīgo simbolisko uzpildījumu.

Mūsdienās Lielvārdes jostas simboliskais spēks turpina augt. Lielvārdes josta vai tās elementi regulāri tiek izdejoti Deju svētkos, tās raksts ir ticis izzāģēts no koka (Rūjienas mākslas skolā direktora Jāņa Galzona ierosmē), Lielvārdes muzejs piedāvā ekskursijas par eposa „Lāčplēsis” autoru Andreju Pumpuru un Lielvārdes jostu. Tāpat Lielvārdes jostas raksti tiek ieausti mūsdienu šallēs, cepurēs u. c. apģērbā, kā arī piedāvāti kā „spēka zīmes” tetovējumi. Lielvārdes jostas raksta elements bija redzams uz Latvijas 100 latu banknotes. Šodien kā vienojošais grafiskais elements Lielvārdes josta ir iekļauta Latvijas Republikas jaunā parauga pasēs, kas tiek izsniegtas kopš 2015. gada. Tautas daiļamata meistares Ainas Kleinhofas dāvināta 13,35 m gara Lielvārdes josta grezno dzejnieka Imanta Ziedoņa vasarnīcu (tagad – muzeju) Murjāņos. Mīts turpinās.

Janīna Kursīte

 X 
Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītat, ka Lielvārdes novada pašvaldība uzkrās un lietos sīkdatnes Jūsu ierīcē.
Vairāk informācijas Piekrītu