Kontaktinformācija  |  Viegli lasīt  |  Lapas karte   
             

Vardarbība ģimenē Latvijā ir viens no visbiežākajiem vardarbības veidiem, bet par to ziņots tiek visretāk. Sabiedrībā valda uzskats, ka indivīda drošība visvairāk tiek apdraudēta uz ielas, taču ne tikai sievietes, bet arī vīrieši biežāk cieš savās mājās. Vardarbība bieži sākas ar draudiem, apsaukāšanos, durvju ciršanu vai trauku plēšanu, līdz tā pāraug otra cilvēka grūstīšanā, sišanā, žņaugšanā un citās vardarbīgās rīcībās.

Vardarbība ietver tieksmi kontrolēt , dominēt un pazemot. Vardarbībai ir dažādas formas un parasti tās kombinējas:

fiziska (ir jebkāda otras personas fiziska aizskaršana – no grūstīšanās līdz pat piekaušanai. Jebkura darbība, kas otram nodara sāpes un izraisa bailes, piemēram, sišana, žņaugšana, speršana, grūstīšana, raustīšana, raušana aiz matiem, skrāpēšana);

psiholoģiska vai emocionālā (ir grūti identificējama, jo tai nav redzamu fizisku seku. Atšķirībā no parastiem konfliktiem emocionālu vardarbību raksturo tieksme pazemot upuri, padarīt bezpalīdzīgu. Varmākam ir vēlme kontrolēt partneri, izrādīt savu varu un pārākumu, kas tiek īstenots gan verbāli, gan paužot savu attieksmi);

 seksuāla (ir jebkura veida seksuāls kontakts, kurš notiek bez abpusējas partneru piekrišanas. Arī piespiedu seksuālas attiecības starp dzīvesbiedriem ir vērtējams kā izvarošana, un ar šāda veida attiecībām upurim nav jāsamierinās. Tāpat seksuāla rakstura vardarbība ir pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšana, publiska runāšana par savstarpējām seksuālām attiecībām bez otra piekrišanas, kaila partnera fotografēšana vai filmēšana, kontracepcijas aizliegšana u. tml.);

ekonomiska (varmāka ierobežo partnera rīcības brīvību ar finansiālas varas palīdzību. Tas ietver tādu rīcību kā savu ienākumu slēpšanu, piespiešanu prasīt citu ģimenes locekļu iztikai nepieciešamo naudu, upura finansiālo līdzekļu vai īpašumu piesavināšanos, cenšanos nepieļaut, ka upuris strādā algotu darbu, upura ienākumu kontrolēšanu, upura atskaitīšanos par tēriņiem).

Pēc katras piedzīvotas vardarbības cietušajam ir reakcija (cīnīties – dusmojas par partnera nodarīto, aizstāvēties, vai bēgt – norobežojas, izvairās, vai sastingst – nereaģē, “iestrēg”),  atbilstoši traumatiskajai pieredzei, kuru cietušais piedzīvo.  Dažreiz šādas reakcijas cietušajam var palīdzēt izdzīvot, taču ilgtermiņā traucē meklēt risinājumus stresa situācijā un cietušais pārstāj tikt galā ar ikdienas aktivitātēm.

Vardarbībai ģimenē ir raksturīgs cikliskums, kam ir tendence atkārtoties. Pēc vardarbības akta attiecībās valda miera periods, ko mēdz saukt par “medusmēnesi”. Tomēr pēc laika pieaug spriedze un notiek vardarbības akts.

Nedrīkst aizmirst, ja ģimenē ir bērni.  Tie bērni, kuri nav cietuši no vardarbības pret sevi, bet ir novērojuši vardarbību ģimenē cieš no emocionālās vardarbības no vecāku puses. Tie bērni bieži izjūt nopietnas psiholoģiskas un uzvedības sekas, līdzīgi kā no vardarbības cietušie bērni.

 Joprojām daudzi uzskata, ka vardarbība starp sievieti un vīrieti, kurus saista partnerattiecības, ir privāta lieta, kurā sabiedrībai nav jāiejaucas. Šādi domājot, mēs ignorējam faktu, ka vardarbība ir noziegums. Vardarbīgas attiecības ir jāpārtrauc!

Lai pārtrauktu vardarbību ģimenē, Tev un Tavam partnerim būs nepieciešams atbalsts un citu cilvēku palīdzība, jo vienam to izdarīt var būt sarežģīti. Tu vari lūgt palīdzību draugiem un radiem, taču ne vienmēr draugi un radi var novērtēt patiesās briesmas, kurām Tu un Tavi bērni tiek pakļauti. Jautājumos par savu drošību Tu vari lūgt palīdzību valsts un pašvaldības iestādēs, kā arī nevalstiskās organizācijas, kuras piedāvā dažādus pakalpojumus un aizsardzības instrumentus, ko Tu vari izmantot, lai pārtrauktu pret sevi un saviem bērniem vērstu vardarbību, kā arī partneri var iemācīties rīkoties nevardarbīgi.

 

Atbalst un drošība cietušajam:

 

POLICIJĀ

  • Zvani policijai 110, ja esi apdraudēts.
  • Policija var pieņemt tūlītēju lēmumu par vardarbības veicēja nošķiršanu uz laiku līdz 8 diennaktīm, ja Tu tam piekrīti. Ja policija nepiedāvā iespēju piemērot tūlītēju nošķiršanu, pieprasi to pats/i. Tev ir tādas tiesības! Ja konkrētajā gadījumā tūlītēju nošķiršanu nav iespējams piemērot, policija Tev to paskaidros un piedāvās citas iespējas, kā novērst vardarbības atkārtošanos.
  • Lai aizsardzība turpinātos ilgāk, policijas izsaukuma laikā Tu vari uzreiz aizpildīt arī pieteikumu tiesai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Policija to nosūtīs tiesai.
  • Ja varmāka pārkāpj policijas lēmumu par nošķiršanu vai tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, zvani policijai. Lēmuma pārkāpšana ir sodāma darbība.
  • Par nodarītajiem miesas bojājumiem, seksuālu vardarbību, bojāto mantu, vajāšanu, draudiem, par nelikumīgu iekļūšanu mājoklī, tiesas lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pārkāpumu policija ierosinās krimināllietu. Var būt gadījumi, kad kriminālprocesa ierosināšanai policija lūgs Tavu piekrišanu (iesniegumu). Ja ir uzsākts kriminālprocess, Tu vari lūgt, lai varmākam piemēro drošības līdzekli - netuvoties Tev vai kādai konkrētai vietai.
  • Ja vardarbība pret Tevi notika Tava bērna klātbūtnē, varmāka tiks sodīts par emocionālu vardarbību pret bērnu.

PIE ĀRSTA

  • Vērsies pie sava ģimenes ārsta, lai piefiksētu nodarītos miesas bojājumus. Šī informācija vēlāk var palīdzēt kriminālprocesā vai kā pierādījums, iesniedzot tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

SOCIĀLAJĀ DIENESĀ

  • Vērsies sociālajā dienestā pēc palīdzības. Sociālie darbinieki sniegs Tev psihoemocionālu atbalstu, kopā ar Tevi izstrādās palīdzības plānu un palīdzēs risināt praktiskos jautājumus.
  • Tu vari saņemt valsts apmaksāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, t.i., psihologa, sociālā darbinieka un jurista konsultācijas, kas piemērotas no vardarbības cietušām personām. Rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt, vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā (tam nav obligāti jābūt Tavas dzīvesvietas sociālajam dienestam) vai krīzes centrā.

TIESĀ

  • Tu vari vērsties tiesā patstāvīgi un iesniegt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību ir lūgums tiesai pieņemt lēmumu, lai aizliegtu vardarbības veicējam veikt noteiktās darbības. Par pieteikuma iesniegšanu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesas izdevumi nav jāsedz.
  • Tiesa lēmumu pieņems vienas darba dienas laikā vai noteiktos gadījumos 20 dienu laikā.
  • Ja Tev ir tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un Tu tiesas lēmumā noteiktajā laikā iesniegsi prasību tiesā, aizsardzība pret vardarbību turpināsies visu laiku līdz tiesas nolēmuma pieņemšanai vai ilgāk. Prasība tiesā ir lūgums tiesai izlemt kādu jautājumu pēc būtības (piemēram, lūgums šķirt laulību).
  • Pieteikuma veidlapa atrodama mājaslapā: pretvardarbibu.lv.

JURIDISKĀS PALĪDZĪBAS ADMINISTRĀCIJĀ

  • Tu vari vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā (bezmaksas tālrunis 80001801) un saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, lai sagatavotu tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
  • Tu vari vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā un saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, lai celtu prasību tiesā. Ja Tu saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, tiesas izdevumi nav jāsedz.
  • Ja kriminālprocesā Tu esi atzīts/a par cietušo, noteiktos gadījumos Tu vari saņemt valsts kompensāciju cietušajiem.

 

Lai saņemtu informatīvu un emocionālu atbalstu, zvani uz bezmaksas atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006 katru dienu laikā no plkst. 7:00-22:00.

 

JA RAIZĒJIES PAR SAVĀM ATTIECĪBĀM, PIEVĒRS UZMANĪBU ŠĀDĀM NEVESELĪGU ATTIECĪBU BRĪDINĀJUMA PAZĪMĒM:

 

KONTROLE

 

 

Varmāka izmanto

kontroli kā ieroci

 

 

 

VARAS

NEVIENLĪDZĪBA

 

Vardarbīgas attiecības ir nevienlīdzīgs varas balanss

 

 

BAILES UN DRAUDI

 

 

 

 

Varmāka ir tendēts ieviest upurim bailes

 

 

IEROBEŽOTAS ATTIECĪBAS

 

 

Varmāka cenšas ierobežot upura attiecības ar ģimeni un draugiem

 

 

NEPIEŅEM ATTEIKUMU

 

 

Ja partneris atsakās pieņemt noraidījumu, tā ir nopietnas attiecību problēmas pazīme

 

BIEŽI IZSAKA UN LAUŽ SOLĪJUMUS

 


 

Varmākas mēdz solīt izmaiņas ar domu kontrolēt un manipulēt

 

 

GREIZSIRDĪBA UN PRIVĀTĪPAŠNIECISKUMS

 

 

Varmāka var būt greizsirdīgs uz ģimenes locekļiem, pat uz kopīgu bērnu vai mājdzīvnieku

 

 

 

 

 

FIZISKS PĀRRIDARĪJUMS

 

 

 

Ir svarīgi atpazīt fizisko vardarbību. Nav pieņemami grūstīt, iepļaukāt, purināt, sist apzināti savam partnerim. Pat ja tas ir noticis vienu reizi, tā ir vardarbība

 

PAŠAPZIŅAS IZNĪCINĀŠANA

 

 

Varmāka dara visu, lai sagrautu partnera pašvērtējumu un pašpārliecību

 

EKSPLOZĪVS RAKSTURS

 

Varmākam mēdz būt raksturīgas emocionālas svārstības

 

 

UZMANĪBU! Lai izkļūtu no vardarbības Tu vari griezties policijā, vai sociālajā dienestā, kuri palīdzēs pārtraukt vardarbību pret Tevi un taviem bērniem.

JA TU REDZI, DZIRDI, NOJAUT – ZIŅO, ZVANI, INTERESĒJIES!

 

Lielvārdes novada pašvaldība  no 02.05.2019. ir iesaistījusies ESF Projekta nr. 9.2.1.1/15/I/001 “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenotā pilotprojektā par metodikas izstrādi sociālajam darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām.

Raksts tapis pēc Lielvārdes novada sociālā dienesta darbinieku Marinas Ivanovas un Diānas Keivišas dalības ESF Projektā nr. 9.2.1.1/15/I/001 “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenotā pilotprojektā par metodikas izstrādi sociālajam darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām”.

Pilotprojekta mērķis ir paaugstināt pašvaldību sociālo dienestu darba efektivitāti un pašvaldībās nodarbināto sociālā darba speciālistu profesionalitāti.

 X 
Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītat, ka Lielvārdes novada pašvaldība uzkrās un lietos sīkdatnes Jūsu ierīcē.
Vairāk informācijas Piekrītu